Dizijs Raskals (Dizzee Rascal) – britu hip-hopa mūziķis, grime žanra aizsācējs, MC un reperis jau 1. maijā ieradīsies Rīgā, lai koncertzālē Palladium sniegtu elpu aizraujošu priekšnesumu un vēlreiz pierādītu saviem klausītājiem, ka viņš aizvien ir labākais sava mūzikas žanra pārstāvis. Biļetes jau no šodienas, 18. marta, ir pieejamas “Biļešu Serviss” tīklā.
Dizijs Raskals vienmēr ir tiecies pēc izcilības. Mākslinieks ir teicis, ka mūzikā viņš gribētu sasniegt tādu pašu līmeni, kā Brūss Lī cīņas mākslās. Savulaik viņš ir ieguvis arī pirmo vietu cīņā par melnādaina Džeimsa Bonda statusu, otrajā vietā atstājot aktieri Vilu Smitu. Ambiciozi, bet ne bez pamata – jau viņa sešpadsmit gadu vecumā izdotais debijas singls I Luv U (2002) nodēvēts par tādu pašu grime mūzikas žanra stūrakmeni kā Anarchy in the U.K. pankrokā. Neskaitāmu mūzikas balvu ieguvējs, Rizijs Raskals ir iekļauts mūzikas žurnāla Q gadsimta ietekmīgāko mūziķu sarakstā.
Londonā 1984. gadā dzimušais mūziķis, kura īstais vārds ir Dilans Milss, agri zaudējis tēvu un mamma viņu audzinājusi viena. Bijis tik nepaklausīgs un skaļš, pat agresīvs zēns, ka mamma viņu vairākkārt pārcēlusi no skolas uz skolu, jo puika nav gribējis mācīties neko, izņemot mūziku. Kāds skolotājs Dilanu iesaucis par nelieti (rascal), kas vēlāk kļuva par pusi no viņa skatuves vārda. Pats savus skaņdarbus sācis veidot uz skolas datora, bet brīvdienās devies uz mūzikas “vorkšopiem” Tower Hamlets Summer University. Dizija muzikālās intereses bijušas daudzveidīgas un nav aprobežojušās tikai ar paša veidoto elektronisko mūziku – draugiem par lielu pārsteigumu, viņš bijis dedzīgs heavy metal žurnāla Kerrang! lasītājs, apjūsmojot garmatainos, ādas jakās tērptos rokerus ar ģitārām, un deviņdesmitajos fanojis par grunge, īpaši par grupu Nirvana.
Populārās mūzikas žanru attīstībā jau vēsturiski, kopš ierakstu parādīšanās (jo īpaši – kopš pagājušā gadsimta vidus) ir notikusi mijiedarbība starp abām lielajām tendenču diktētājām – ASV un Lielbritāniju, abām sacenšoties un globālajam mūzikas tirgum piedāvājot atbildi otrpus okeāna iedibinātam un atzinību guvušam mūzikas virzienam. Tādējādi top jauns žanrs, kam tiek dots arī nosaukums. Viens no tādiem šī gadu tūkstoša sākumā bija Grime un Dizijs Raskals ir godam atzīstams par šī žanra aizsācēju.
Grime ir elektroniskās deju mūzikas žanrs ar tempu vidēji 140 sitienu minūtē (BPM), kura rašanās tiek skaidrota kā sausais atlikums, kas rodas, sajaucot kopā Amerikas hiphopu ar britu jungle ar drum’n’bass, klāt vēl piekaisot Jamaikas dancehall, kaut, protams, katrs gadījums ir individuāls, kā Dizija gadījumā, ietekmējoties no metāla un grunge.
Vēlākās intervijās, kad Dizijs jau bija kļuvis slavens, viņš atzinis, ka savulaik esot zadzis mašīnas un pa reizei atņēmis piegādātājiem kādu picu, atstājot klientus badā, bet paralēli šiem nedarbiem ieinteresējies par skatuves mākslu un apmeklējis jauno aktieru teātri YATI Islingtonā (Young Actors Theatre Islington). Četrpadsmit gadu vecumā jau kļuvis par drum’n’bass dīdžeju, pats pa virsu mūzikai repojot, bet sešpadsmit gados jau noproducējis pirmo singlu I Luv U, ko izdevusi ietekmīgā ierakstu kompānija XL Recordings, kuras paspārnē par megazvaigznēm izauguši The Prodigy. Žurnāls The Wire viņa pirmo singlu nodēvēja par analogu grime žanrā tam, par ko pankrokā jau teju pusgadsimtu tiek uzskatīts Anarchy in the U.K. - lielākais Sex Pistols hits.
Līdz ar sava debijas albuma Boy In The Corner (2003) iznākšanu Dizijs Raskals kļuva pazīstams teju visiem, nonākot uz britu dzeltenās preses izdevumu vākiem – toreiz gan ne par nopelniem mūzikā, bet ieaistīšanos konfliktā, kurā viņš guva sešas durtas brūces. Taču drīz vien, būdams tikai astoņpadsmit gadu vecs, viņš par debijas albumu ieguva prestižo Mercury balvu un balvu par inovācijām no žurnāla NME (New Musical Express). Arī aiz okeāna viņš tika agri novēlēts un albums iekļauts amerikāņu mūzikas žurnāla Rolling Stone labāko 2003. gada ierakstu Top 50.
Turpmākajos gados Dizijs sasniedzis Lielbritānijas singlu popularitātes pirmās vietas piecas reizes – ar sava ceturtā albuma Tongue n' Cheek (2009) dziesmām Dance wiv Me, Bonkers, Holiday, Dirtee Disco un neoficiālo Anglijas futbola izlases himnu Shout, kas tapusi pirms 2010. gada UEFA pasaules kausa spēlēm Dienvidāfrikas Republikā. Piedziedājums aizgūts no angļu sintpopa grupas Tears For Fears tāda paša nosaukuma 1984. gada hita, kas vēlreiz apliecina, ka viens no Dizija Raskala panākumu ieročiem ir daudzpusīgas populārās mūzikas vēstures zināšanas.