Larisa Mondrusa 80 / Papildkoncerts

 

Tieši tā savulaik dziedāja viena no iemīļotākajām pagājušā gadsimta 60. gadu izpildītājām LARISA MONDRUSA. Pērnā gada rudenī viņa nosvinēja savu 80 gadu jubileju, savukārt februārī vairākās Latvijas koncertzālēs varēja dzirdēt šai viņas apaļajai gadskārtai veltītus koncertus. Tā kā biļetes uz tiem tika ātri izpirktas un atnākusī publika koncertu gaisotnē jutās īpaši pacilāta un saviļņota, pēc klausītāju lūguma 2. jūnijā pulksten 19 Vidzemes koncertzālē Cēsīs notiks papildkoncerts. Arī tajā uzstāsies tādi populāri latviešu izpildītāji kā Lorija Vuda-Cinkusa, Uģis Roze, Andris Ērglis un Ieva Sutugova, saksofonists Raivo Stašans, kā arī instrumentālā grupa „Crazy Daisy”. Šī būs ekskluzīva iespēja ne tikai daudziem vēlreiz iegremdēties jaunības atmiņās, bet arī redzēt uz skatuves savus mīļākos izpildītājus. Koncertu vadīs radio personība Elvis Jansons.

Larisa Mondrusa (skatuves vārds Larissa) ir krievu-ebreju izcelsmes populārās mūzikas izpildītāja. Dzimusi bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 15. novembrī Kazahstānas pilsētā Džambulā, kas tagad zināma kā Taraza. Pēc kara vecāki ar atvasi atgriezās Latvijā. Šeit Larisa Mondrusa beigusi skolu. Meitenei bija vēl tikai 18 gadu, kad viņa kļuva par slavenā Rīgas estrādes orķestra jeb REO vadošo solisti. Ar dziesmām „Zilie lini” („Синий лён”) un „Latgalei” („Озерный край”) Larisa Mondrusa 1968. gadā kļuva par pirmo Raimonda Paula mūzikas interpreti krievvalodīgajā auditorijā.
Larisas Mondrusas vārdu un balsi iepazina arī ārpus Latvijas PSR robežām. Televīzijas konkursā „Zilā uguntiņa” viņas izpildītā un komponistes Elgas Īgenbergas sarakstītā dziesma „Mūs gaida zvaigznes” („Нас звезды ждут”, latviski – „Nakts melodija”) ieguva milzu atzinību, padarot dziedātāju pat par pirmā lieluma zvaigzni Padomju Savienībā.
Tomēr dzīve un karjera būtiski mainījās 1973. gadā, kad viņa kopā ar savu vīru, kādreizējo REO vadītāju Egīlu Švarcu, emigrēja uz Rietumvāciju. Te viņa ierakstīja arī skaņuplates latviešu valodā, kuras, protams, slepus nonāca arī Latvijā. Pie mums Larisa Mondrusa kļuva slavena kā šlāgerdziesmu („Svešā zemē stādu rozes”, „No manis neaizej” u.c.) izpildītāja. Līdz šim latviski iznākuši četri viņas albumi: „Svešā zemē stādu rozes”, „Kā senās dienās draugs...”, „Tik un tā”, „Larisa Mondrusa 2003”.
„Larisa Mondrusa ir bijusi nozīmīga persona latviešu populārajā mūzikā,” uzsver Lorija Vuda-Cinkuse, kura dziedājusi un joprojām dzied trimdas latviešu satīriski-muzikālajā ansamblī „Čikāgas piecīši”. „Mēs Larisu Mondrusu zinājām arī trimdā. Savulaik Čikāgā pat esmu bijusi uz vienu viņas koncertu. Jau tolaik man šķita, ka Larisa Mondrusa tiešām ir īpaša.” Pati Larisa Mondrusa, uzzinājusi, ka Latvijā izskanēs 80 gadu jubilejai veltīti koncerti, jutusies gana saviļņota: „Es tiešām biju ļoti pārsteigta, jo man šķiet, katrai personībai un zvaigznei kādreiz pienāk tas laiks, kad ir jāatstāj skatuve. Un tas ir jādara tad, kad esi vēl līdzīgs cilvēkam. Lai citi tevi atceras vēl pilnbriedā, nevis kā večiņu dziļā vecumā. Biju pārliecināta, ka ir jau pagājuši 20 gadi kopš maniem pēdējiem koncertiem un viss ir noslēdzies. Tāpēc tiešām pozitīvā ziņā biju ļoti pārsteigta par to, ka manas dziesmas arvien atceras un reizēm pat dzirdamas radio. Pie sevis vēlāk nodomāju, cik tas ir jauki – manis ierakstītās dziesmas dzīvo un dzīvos arī tālāk! Turklāt ar šiem jubilejas koncertiem tās iegūs citu elpu. Savukārt jaunie dziedātāji – tādi kā Andris Ērglis, Ieva Sutugova, kā arī par leģendu jau kļuvušie Lorija Vuda-Cinkusa un Uģis Roze pieliek dziesmu vārdiem un mūzikai vispār jau savu dvēseli. Es saprotu un pieņemu, ka tagad manas dziesmas skanēs pavisam savādāk nekā tad, kad es tās dziedāju. Bet par to es tikai priecājos.”