Festivāls Skaņu mežs 2026

Eksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņu mežs” šogad noritēs 9. un 10. oktobrī kultūras telpā “Hanzas Perons” (Hanzas ielā 16A). Līdzās tiktāl izziņotajiem māksliniekiem programma papildināta ar alternatīvās popmūzikas projektu “Smerz”, postklubu mūzikas producentu “Ship Sket” un skaņu mākslinieci Augusti Vickunaiti (Augustė Vickunaitė). Par festivāla “goda viesi” savukārt kļūs 86 gadus vecais frīdžeza un brīvās improvizācijas veterāns Džo Makfī (Joe McPhee). Divu dienu biļetes uz festivālu ir pieejamas www.bilesuserviss.lv, un to cena ir 60 EUR. Pērkot “pāru biļetes”, proti, divas biļetes vienlaikus un ievadot atlaides kodu PĀRU BIĻETE cena ir 50 EUR.

Iepriekš izziņotie festivāla mākslinieki: Krallice; aya; Gudrun Gut; Charlemagne Palestine, Oren Ambarchi & Daniel O’Sullivan; Michael Foster, Leila Bordreuil & Chris Corsano; Infinity Knives & Brian Ennals. Vairāk informācijas par pirmo mākslinieku vilni atrodams festivāla mājaslapā. 

Smerz (Norvēģija)

“Dažas no šīm dziesmām ir kā padomi, ko dodam pašas sev. Citas paver ceļu uz sapņiem, un vēl pavisam citas ir kā slepenas vēlēšanās. Daļa dziesmu ir veltījumi kādam, kas nav blakus, un cita daļa, iespējams, kalpo kā pareģojumi.” Tā savu daiļradi raksturo norvēģu alternatīvā popa duets “Smerz”. 

Dueta otro albumu “Big City Life” kaismīgi novērtēja alternatīvajai un eksperimentālajai mūzikai veltītie mediji “The Wire” un “The Quietus” – abi iekļāva to savos 2025. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstos. 

Taču apvienība bauda arī uzskatāmus panākumus popkultūrā – šobrīd tai ik mēnesi ir vairāk nekā miljons klausījumu vietnē “Spotify”, un mūzikas kritikas medijs “Pitchfork” albumam piešķīris 8.6 balles no 10. 

https://www.youtube.com/watch?v=LzEzE3cpuvg&list=RDLzEzE3cpuvg&start_radio=1 

“Albums ir kā stāsts, kas norit romantizētā Oslo versijā, kur ielas ir nemainīgi lietainas un naktsklubu gaiss ir piesūcināts ar smaržām “Baccarat Rouge 540” – tie ir lieliski priekšnoteikumi mūsdienīgām pasakām par pieaugšanu, ballēšanos un iemīlēšanos,” raksta “Pitchfork” kritiķis Šāds Desūza (Shaad D’Souza). 

“Smerz” popmūziku apvelta ar elegantu nevērību. Duets melodijas un tekstus, kas saturiski it kā nes emocionālu svaru, pasniedz stilizēti atsvešinātā un haotiskā manierē.

“Šajā albumā viss mirguļo, izslēdzas un izsīkst ar hipnotisku “tukšu bateriju” loģiku,” raksta Heilija Skota (Hailey Scott) no “The Quietus”. “Idejas tiek aizsāktas un apzināti pamestas novārtā. “Bīti” ir vai nu par ātru, vai par lēnu. Melodijas ir īsas, bet vilinošas. Klausītājam rodas sajūta, ka viņš dzīvo puspabeigtu sarunu pasaulē, kur interneta pārlūkā atvērtas vienlaikus pārāk daudz cilnes, un arī pasaulē aiz loga viss notiek vienlaicīgi un bez skaidra noslēguma.”

Ship Sket (Lielbritānija)

“Ship Sket”, īstajā vārdā Džošs Grifitss (Josh Griffiths), pirms septiņiem gadiem pārcēlās no Dorsetas uz Mančesteru un pakāpeniski atrada savu vietu pilsētas atvērtajā un saliedētajā mūzikas scēnā. “Ship Sket” debijas albumu “InitiatriX” pērn publicēja ievērojamā elektroniskās mūzikas izdevniecība “Planet Mu”. 

https://www.youtube.com/watch?v=jIAACKZdiBg&list=RDjIAACKZdiBg&start_radio=1 

Recenzējot albumu, medijs “Pitchfork” rakstīja sekojoši: “Grifitss strādā Lielbritānijas eksperimentālās mūzikas robežpunktos. Šajā ierakstā viņš pārvalda elektronisko mūziku patiesi eksperimentālā skanējumā, taču vienlaikus saglabā tās tuvību klubiem. Tas atgādina interesantu laiku elektroniskās mūzikas vēsturē, kad par fenomenu jau bija kļuvis “Aphex Twin”, taču Kelvins Hariss (Calvin Harris) vēl nebija parādījies – eksperimentālā mūzika un dejojamība tolaik nešķita kā divas nesavienojamas lietas.”

“Šis ieraksts ir kā pievilcīgs vampīrs,” medijam “DJ Mag” par “InitiatriX” saka pats mūziķis. “Tas rotaļājas ar klausītāju un sūc tā asinis. Katrs stīgu iespēlēts fragments un katra distortēta basa partija ir vai nu pirmsnāves kliedziens, vai nu baudas vaids.”

Pērnā gada beigās jau minētais medijs “DJ Mag” iekļāva “Ship Sket” rakstā “Seši jauni mākslinieki, kuri jādzird”. 

Augustė Vickunaitė (Lietuva/Beļģija)

Auguste Vickunaite ir lietuviešu skaņu māksliniece, kas strādā Beļģijā un Lietuvā. Vickunaite ir skolota kā fiziķe, un savā darbā izmanto lenšu magnetofonus gan atskaņošanai, gan ierakstīšanai un skaņas instalāciju veidošanai, slāņojot dažādus ierakstu veidus un skaņu radīšanas metodes: atrastus materiālus, vides ierakstus, balsi, mūzikas instrumentus, objektus un visdažādākajos veidos novecojošas tehnoloģijas.

https://www.youtube.com/watch?v=4hHbO63sboQ&list=RD4hHbO63sboQ&start_radio=1 

Kopš 2016. gada viņa uzstājas solo un ir koncertējusi dažādās Eiropas pilsētās.

“Skaņu mežā” Vickunaitė uzstājas kā daļa no skaņu mākslas projekta “tekhnē”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Kultūras ministrija.

Joe McPhee, John Edwards, Klaus Kugel (ASV, Lielbritānija, Vācija)

86 gadus vecais Džo Makfī ir šīgada “Skaņu meža” goda viesis. Medijs “The Quietus” viņu nodēvējis par plaši mīlētu figūru džezā un “andergraunda” mūzikā, savukārt medijs “AllAboutJazz” – gluži vienkārši par džeza leģendu.

https://www.youtube.com/watch?v=JuGPtZ-e6rs 

Trompetes spēli Makfī iemācīja viņa tēvs, kurš pats bija trompetists. Piecdesmitajos gados Džo dievināja Mailzu Deivisu (Miles Davis), taču pilnu radošas domāšanas apvērsumu piedzīvoja tieši tad, kad dzirdēja Džona Koltreina (John Coltrane) garo solo skaņdarbā “Chasin’ The Trane” no albuma “Live At The Village Vanguard”.

1967. gadā Makfī apmeklēja Džona Koltreina bēres, kur dzirdēja spēlējam kādu citu savu varoni – radikālo frīdžeza mūziķi Albertu Aileru (Albert Ayler). Jau nākamajā dienā viņš piedalījās savā pirmajā ierakstu sesijā.

Makfī allaž uzsver, ka ir multiinstrumentālists. 1968. gadā, kad jau divas desmitgades bija spēlējis trompeti, viņš nolēma pašmācības ceļā apgūt arī tenorsaksofonu. Tēvs mūziķi brīdināja: “Šādi turpinot, tu pratīsi daudz ko, bet “nekamā” nebūsi meistars.” Taču Makfī to neuztvēra par nosodošu pareģojumu. Drīzāk kā izaicinājumu: “Nē, es nebūšu meistars. Es vienmēr būšu kāds, kas meklē kaut ko vēl – nākamo aizraujošo lietu, ko līdz šim nespēju pateikt vai izdarīt.” Kopš tā laika Makfī arsenālu papildājis arī flīgelhorns, soprānsaksofons, vārstu trombons, klarnete, taustiņinstrumenti un elektronika. 

Taču, iespējams, Makfī sevi novērtē pārāk bikli – kritiķis Daniels Spaisers (Daniel Spicer) uzsver, ka viņš ir viens no nedaudziem savas sfēras mūziķiem, kas pārliecinoši pārvalda gan trompeti, gan saksofonu.

“Neskatoties uz nenoliedzamu saikni ar šīs mūzikas pirmavotiem un klātbūtni daudzos no 20. gs. otrās puses džeza vēstures svarīgākajiem pagrieziena punktiem, Makfī allaž ir gājis savu, atsevišķu, paralēlu taciņu,” saka Spaisers.

“Makfī savai mūzikai pieiet visai intelektuāli,” raksta medijs “The New York Times”. “Tas ir drosmīgi, ka sfērā, kur “skaniskam rokrakstam” ir īpaši daudz nozīmes, Makfī nepaļaujas uz atpazīstamu skanējumu vai automatizētu virtuozitāti – viņš katru ierakstu vai koncertu sāk, apdomādams lietas “no nulles”.”

Džo Makfī popkultūrā vislabāk ir pazīstams ar savu klasisko, politiskas spriedzes piesātināto 1971. gada albumu “Nation Time”, kas protesta mūzikas noskaņojumā apvieno fanku, soulu un frīdžezu, kā arī klātbūtni seriāla “Severance” skaņu celiņā, taču viņa diskogrāfijā ir ievērojamas sadarbības ar Pēteru Brocmanu (Peter Brötzmann), Tērstonu Mūru (Thurston Moore), Paulīni Olivero (Pauline Oliveros) un daudziem citiem. 

Uz “Skaņu meža” skatuves Makfī kāps ar vienu no savas daiļrades vēlīnā perioda noturīgākajām grupām – trio, kurā ietilpst arī vācu bundzinieks Klauss Kūgels (Klaus Kugel) un ilgstošs “Skaņu meža” viesis un draugs, britu kontrabasists Džons Edvardss (John Edwards). 

Džons Edvardss “Skaņu mežā” ir viesojies vairākkārt – muzikologs Armands Znotiņš kontrabasista Edvardsa klātbūtni uz skatuves savulaik nodēvēja par tūlītēju kvalitātes zīmi. Edvardss bieži uzstājas Londonas vadošajās avangarda džeza telpās (“Cafe OTO” un “The Vortex”) un katru gadu sniedz vidēji 200 koncertu visā pasaulē. Viņš ir viens no mūsu laika vadošajiem brīvās improvizācijas kontrabasistiem. 

https://www.youtube.com/watch?v=xyrOSnuKwLE&list=RDxyrOSnuKwLE&start_radio=1 

Medijs “AllAboutJazz” nodēvējis Klausu Kūgelu par vienu no Centrāleiropas artikulētākajiem un pieprasītākajiem bundziniekiem. Kūgels ir spēlējis ar Čārlzu Geilu (Charles Gayle), Pīteru Evansu (Peter Evans), Viljamu Pārkeru (William Parker) un daudziem citiem. Viņš ir arī vācu frīdžeza izdevniecības “Nemu” līdzdibinātājs. Kūgels kopā ar Edvardsu un Makfī ir ierakstījis trīs albumus. 

Atbalstītāji

Festivāla atbalstītāji ir Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, fonds “Trust for Mutual Understanding”, Gētes institūts Rīgā, Eiropas Savienības atbalstītais projekts “tekhnē”, “Valmiermuižas alus”.

“Skaņu mežs” koordinē arī Baltijas-Ziemeļvalstu festivālu tīklu “NERDS”, ko atbalsta Ziemeļvalstu-Baltijas mobilitātes programma kultūrai “Nordic Culture Point”.

Festivālu informatīvi atbalsta “The Quietus”, “TVNET”, “Satori”, “Radio NABA”, “Arterritory”, “Mūzikas Saule” un LA.LV.