Īsā tikšanās / Короткая встреча

 

 

 

“Īsā tikšanās” ir viens no izcilākajiem un visdziļākajiem kino romāniem – labākā melodrāma kino vēsturē par neiespējamu mīlestību. Tā ir diža filma par šķiršanos, kas kļuvusi par 20. gadsimta simbolu un apsēstību – “britu Kasablanka” par neiespējamu izvēli starp mīlestību un pienākumu.
Ģeniālais Deivids Līns, izmantojot kino valodu un Rahmaņinova gaisīgo mūziku, paceļ filmu jaunā episkā jutekliskuma līmenī – viņam izdevies parādīt mīlestības dzimšanu tā, ka to ir iespējams teju vai fiziski sajust.

 

“Tik viegli ir melot, kad tev tik akli tic… tik viegli un… tik pazemojoši.”

 

Kurš gan izdomāja, ka laulības top debesīs? Droši vien kāda vecmeita vai pārliecināts vecpuisis. Apdomīgas britu dāmas veido savu ģimenes dzīvi, balstoties uz savstarpēju cieņu un simpātijām. Tieši tā domāja arī Lora Džesone, kad apprecējās ar nosvērtu un cienījamu bankas darbinieku. Mīlestība? Muļķības – tas domāts vieglprātīgām un bezatbildīgām personām. Šķita, ka nekas nespēs izjaukt ierasto dzīves kārtību sievietei, kura zināmā mērā ir laimīga laulībā un pasargāta no ārpasaules ar savu apdomību un savaldību. Katru ceturtdienu viņa dodas uz pilsētu: iepērkas pārtikas veikalā, apmaina grāmatas bibliotēkā, paēd pusdienas un apmeklē kino. Nekas sevišķi aizraujošs, taču tas ienes dažādību ikdienā. Dodoties kārtējā braucienā, Lora pat nenojauta, ka liktenis viņai ir sagatavojis negaidītu pārbaudījumu.
Nejauša tikšanās stacijā… Nenozīmīga un nekādu turpinājumu nesološa iepazīšanās.
Vīrietis, kurš paliek atmiņā daudz ilgāk, nekā to drīkstētu atļauties precēta sieviete. Un tomēr – katru ceturtdienu viņa gaida šo tikšanos ar trīsām un neparastu satraukumu. Vēl viena tikšanās – kafejnīcā, tad kinoteātrī, un jau drīz viņus pārņem tik spēcīgas jūtas, ka tās pārvarēt vairs nav viņu spēkos. 
Tik tikko jaušama robeža šķir mīlestību no iemīlēšanās, bet dažkārt pietiek ar nejaušu skatienu, negaidītu žestu vai siltu vārdu, lai sajustu to, kas vecuma un ģimenes stāvokļa dēļ šķita uz visiem laikiem zudis. Divu cilvēku, kuri nav brīvi, attiecību aizsākums – mēģinājums atgūt piemirstās sajūtas un dzīves garšu. Tas padara iespējamu to, kas agrāk šķita nepieļaujams. Un tas, ko mēdz saukt par mīlestību, savijies Rahmaņinova mūzikā, nolemtības pilnā skatienā, pieskārienā plecam, saspringtā klusumā – izzudīs uz visiem laikiem reizē ar aizbraucoša vilciena dūmiem.
Nekas neilgst mūžīgi – ne laime, ne izmisums. Arī pati dzīve ir īsa, gluži kā šī īsā tikšanās.

 

Filma pēc savas noskaņas ir ļoti britu garā – ar vecmodīgu atturību, stila izjūtu nevainojamās manierēs, valdzinošu šarmu un paralizējošām bailēm no situācijas šķietamā vulgārisma.
Laiks apstājies, saglabājot citātus, nopūtas un skūpstus, lietus čukstus un vilciena dārdoņu, nuāra mistisko dūmaku, kas apvij staciju, un satriecošas beigas...
Šis stāsts par visdārgākajiem brīžiem sievietes dzīvē atgriežas par godu savai 80 gadu jubilejai. Un, lūk, ko ir teikusi slavena kinokritiķe: es šaubos, vai varētu iemīlēt kādu, kurš nevēlētos šo filmu redzēt atkal un atkal…

 

 

*Lai dzirdētu tulkojumu, ir nepieciešami spraudņi, kurus varat saņemt pret 1 € ķīlu. Pēc seansa beigām, atdodot spraudni, saņemsiet 1 € atpakaļ pie izejas no skatītāju zāles.