Leigo Ezermūzika 2026 / PASS

Pk, 31.07.2026 
17.00–18.00 | Mednieku taures pie ezera

Uz Leigo ezera skatuves kāpj mednieku tauru spēlētāji Kreete Jacob, Nikita Matsuk, Jürnas Rähni un Artur Reinpõld. Programmā ir Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un citu Baltijas jūras valstu tautasdziesmu tematiski aranžējumi mednieku taurēm. No komponistiem tiek atskaņoti Sibēliuss, Tubins un citi.

19.00–20.00 | ZIEMEĻU MELODIJAS

Kokle — Anna-Līsa Ellere, klavieres — Ulla Krigula, vokāls — Iris Oja

Uzstāsies Anna-Līsa Ellere (kokle), Ulla Krigula (klavieres) un Irisa Oja (vokāls). Koncertā satiksies igauņu komponistu radītais un tautas tradīcija – senās rūnu dziesmas, Setomā tradīcija, ižoru eposs un igauņu dzejnieku jūtīgais vārds. Kokles siltais skanējums, cilvēka balss un vienkāršās, taču dziļās skaņu pasaules veido tiltu starp pagātni un tagadni.

Estere Megi, Arvo Perts un Veljo Tormiss katrs savā veidā ir meklējuši ziemeļniecisko būtību – klusumu, iekšēju mieru, dabas spēku un cilvēka saikni ar savām saknēm.

20.30–21.45 | SEŠU ZEMJU STĀSTS

Ceļojums cauri kultūrtelpām vieno sešu valstu skaņas, valodas un tradīcijas. 6 kori no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm (Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva, Igaunija) un Ukrainas.

22.15–23.00 | Koncertizrādes “DZELZS SAUKŠANA” pasaules pirmatskaņojums

TORMIS | LĪKA | KASTERPALU

8 kori · 150 dziedātāju no Ziemeļvalstīm un Baltijas (Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva, Igaunija) un Ukrainas. Ar mežragu Krēte Jakoba, Irisas Ojas vokāls un šamaņa bungas, sitaminstrumentus spēlēs Mārja Nūta un Heigo Rosins.

Kori: Balsis (Latvija), Lietuvas Valsts Jauniešu koris, Utopia (Somija), Sönerna (Zviedrija), Brevis (Ukraina), Seto lēlo koris Siidisõsara, Kolm Lindu un Helü (Igaunija)

31. jūlija vakarā Leigo Ezera mūzikas kulminācija būs unikāls koncertiestudējums “Dzelzs aicinājums” – buramvārdiem līdzīgs lielās formas darbs, kas radīts īpaši Leigo Ezera mūzikas festivālam.

Iestudējuma sākumpunkts ir Veljo Tormisa “Dzelzs lāsts” (1972), kas balstīts somu tautas eposa “Kalevala” devītajā rūnā un ko papildus bagātinājuši dzejnieki Pauls-Ēriks Rummo un Jāns Kaplinskis.

Kā šajā pasaulē radās dzelzs, no kuras izgatavoti gandrīz visi pasaules ieroči? Saskaņā ar “Kalevalu” kalējs Ilmarinens izkala pirmatnējo dzelzi no nevainīgas purva rūdas un lika dzelzij solīt, ka tā nedarīs ļaunu. Taču dzelzs rūdīšanas laikā uz tās uzkrita  čūskas indes piliens, kas to padarīja ļaunu un lika dzelzij, laužot doto vārdu, iegriezties miesā. Tāda dzelzs devās pasaulē. Un šeit nu mēs esam…

Tomēr Tormisa darbs ir dziļi pacifistisks. Tas brīdina, ka radītā neētiska izmantošana un tajā apslēptais ļaunums galu galā vēršas arī pret pašu radītāju. Tā “Dzelzs lāsta” noslēguma rindas sniedz sākumpunktu, no kura “Dzelzs aicinājums” gūst savu iespēju un kodolu:

Mēs esam no viena purva,

no vienas sēklas dzimuši,

tu no zemes, es no zemes,

no melnas zemes mēs abi,

uz vienas zemes mēs dzīvojam,

vienā zemē mēs satiksimies,

zemes mums pietiks tad abiem.

Tātad, kad “Dzelzs aicinājums” jautā, kā atņemt dzelzij tās postošo spēku, Tormisam ir atbilde: jāatgriežas sākumā: “Mēs esam no viena purva, no melnas zemes mēs abi”.

Bet tam ir vajadzīgs kāds, kam ir pietiekami daudz spēka un kurš zina pareizos vārdus. Un kurš brīdī, kad pasaule svārstās bezdibeņa malā, nevilcinās un aicina:

Zemes un gaisa vārdā,

uguns un ūdens vārdā

es lūdzu,

uzklausiet manu lūgšanu.

Dzimšanas un atdzimšanas spēki,

miera un klusuma spēki,

dziediniet

manu ķermeni un prātu.

Tā Irisas Ojas iemiesotā Zinātājsieva ar Dorisas Karevas vārdiem sāk šamanisko rituālu, no kura izaug daudzvalodu uzruna zemei, ūdenim, ugunij un gaisam – visumam. Šajā aicinājumā ir spēks, kuram jāpakļaujas arī dzelzij. Tā atgriežas Ilmarinena kalvē un metas uz ēzes… Uguns deg, šķīsta, visums pārkārtojas, lai purva rūda atkal rastu mieru, kad mēs no jauna “vienā zemē satiksimies”.

Papildus “Dzelzs lāsta” vārdiem “Aicinājumā” izmantoti arī Dorisas Karevas, Hasso Krulla, Uku Masinga un Jāna Kaplinska teksti, kas Mariannas Līkas skaņdarbā savijas ar Veljo Tormisa garu, tautasdziesmu spēku un daudzu tautu tradīcijām.

Se, 01.08.2026 
17.00–18.00 | Maarja Nuut (Igaunija)

Maarja Nuut ir dziedātāja, vijolniece, elektroniskās mūzikas māksliniece un komponiste, kuras daiļrade apvieno plašu un daudzslāņainu muzikālo pasauļu spektru. Klasiski izglītota mūziķe, viņa vēlāk pievērsusies dažādiem žanriem – studējusi Ziemeļindijas klasisko mūziku Ņūdeli, pētījusi Igaunijas arhīvu skaņu ierakstus, tradicionālās dejas un etnomuzikoloģiju, kā arī arvien dziļāk iedziļinājusies cilpu (looping) un elektroniskās mūzikas eksperimentos. Vadoties pēc intuīcijas un zinātkāres, viņa apvieno dažādu muzikālo tradīciju valodu, tehnikas un izteiksmes līdzekļus savā neatkārtojamajā, hipnotiskajā skanējumā.

Maarju Nuutu jau ilgstoši saista stāstniecība un jautājums par to, kā pagātne ietekmē nākotni. Viņas darbos mīti kļūst par saikni starp seno un mūsdienu pasauli, atklājot sabiedrības pārmaiņas un cilvēka pieredzi.

Kopš sava solo albuma “Une Meeles” iznākšanas 2016. gadā viņa guvusi plašu starptautisku atzinību, saņēmusi vairākus apbalvojumus un koncertējusi visā pasaulē. Maarja Nuut ir pazīstama ar aizraujošām un nereti hipnotiskām dzīvajām uzstāšanās reizēm, kā arī sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā Sun Araw, Hendrik Kaljujärv (Ruum), Nicolas Stocker un Shards. Viņas trešais solo albums “Hinged”, kas izdots 2021. gada augustā, guva plašu kritiķu atzinību un nostiprināja viņas reputāciju kā vienai no Eiropas oriģinālākajām un novatoriskākajām mūziķēm.

19.00–20.00 | Sóley (Islande)

Sóley ir islandiešu dziedātāja, komponiste, pianiste un producente, kuras savdabīgā daiļrade apvieno atmosfērisku popmūziku, laikmetīgo mūziku un kinematogrāfisku skaņu valodu. Viņas mūziku raksturo trausls vokāls, minimālistiskas klavieru skaņas un niansētas skaņu ainavas, kas vienlaikus ir maigas un noslēpumainas.

Sóley, kurai ir klasiskās mūzikas izglītība, savu starptautisko karjeru sāka kā grupas Seabear dalībniece, pirms 2011. gadā izdeva savu augstu novērtēto debijas albumu “We Sink”. Kopš tā laika viņa radījusi vairākus spilgtus albumus, tostarp “Ask the Deep”, “Endless Summer” un “Mother Melancholia”, nostiprinot savu vietu kā viena no Islandes savdabīgākajām laikmetīgās mūzikas autorēm.

Līdzās solo darbībai Sóley komponē mūziku filmām un teātrim, kā arī sadarbojas ar dažādiem māksliniekiem, savā daiļradē apvienojot klavieres, elektroniku un vokālu aizraujošās skaņu ainavās. Viņas koncerti ir intīmi un valdzinoši, aizvedot klausītājus sapņainā pasaulē, kur savijas melanholija, iztēle un ziemeļnieciska jūtība.

20.30–21.45 | JFDR (Islande)

JFDR ir islandiešu eksperimentālās dziedātājas, dziesmu autores un multiinstrumentālistes Jófríður Ákadóttiras soloprojekts. Viņas gaisīgā un atmosfēriskā muzikālā valoda apvieno folka, ambientās un elektroniskās mūzikas elementus, radot intīmas un mūžlaicīgas skaņu ainavas.

Ákadóttir darbojas mūzikā jau vairāk nekā četrpadsmit gadus un ir izdevusi divpadsmit albumus gan kā solomāksliniece, gan grupu Pascal Pinon un Samaris dalībniece. Viņa sadarbojusies ar tādiem atzītiem mūziķiem kā Ólafur Arnalds un Damien Rice, kā arī radījusi mūziku godalgotajai Islandes filmai Backyard Village. Viņas 2023. gadā izdotais albums Museum 2024. gadā Islandes Mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā saņēma Gada albuma balvu popa, roka, hiphopa un elektroniskās mūzikas kategorijā. Ákadóttiras daiļradi augstu novērtējusi arī Björk, kura nosaukusi viņu par vienu no saviem iedvesmas avotiem.

22.15–23.15 | Sven Grünberg, EMA un solisti

Leigo Ezera mūzikas festivāla kulminācija ir Svena Grinberga (Sven Grünberg), kas ir viens no izcilākajiem Igaunijas komponistiem, jubilejas gada īpašais koncerts. 1. augustā Leigo ezeru vidū skanēs viņa leģendāro albumu Hingus un OM, kā arī kulta filmas “Bojāgājušā alpīnista viesnīca” nenovecojošā mūzika.

Svena Grinberga daiļradi raksturo plaša skaņu pasaule, meditatīvs dziļums un unikāla skaņu valoda, kas klausītājus aizkustinājusi jau gadu desmitiem. Leigo dabiskā vide – ezeri, mežs, uguns un gaisma – rada šai mūzikai īpašu telpu un atklāj pazīstamos darbus jaunā gaismā.

Koncertā Grinberga daiļradi atskaņos Igaunijas Elektroniskās mūzikas biedrības ansamblis (EMA), Kadri Voranda un Ots Leplands. Vakaru īpašu padarīs tas, ka publikas priekšā stāsies arī pats vecmeistars Svens Grinbergs, kurš, kā viņš pats saka, uz skatuves vairs bieži nekāpj.

Šī ir reta iespēja piedzīvot viena no ietekmīgākajiem Igaunijas komponistiem daiļradi vidē, kur mūzika un daba veido vienotu veselumu.