Leigo Ezermūzika 2026 / Dienas biļete 31.07

Leigo Ezermūzika 2026 / Dienas biļete 31.07

Pk, 31.07.2026 • 17:00
Leigo saimniecība, Palupera
 

17.00–18.00 | Mednieku taures pie ezera

Uz Leigo ezera skatuves kāpj mednieku tauru spēlētāji Kreete Jacob, Nikita Matsuk, Jürnas Rähni un Artur Reinpõld. Programmā ir Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un citu Baltijas jūras valstu tautasdziesmu tematiski aranžējumi mednieku taurēm. No komponistiem tiek atskaņoti Sibēliuss, Tubins un citi.

19.00–20.00 | ZIEMEĻU MELODIJAS

Kokle — Anna-Līsa Ellere, klavieres — Ulla Krigula, vokāls — Iris Oja

Uzstāsies Anna-Līsa Ellere (kokle), Ulla Krigula (klavieres) un Irisa Oja (vokāls). Koncertā satiksies igauņu komponistu radītais un tautas tradīcija – senās rūnu dziesmas, Setomā tradīcija, ižoru eposs un igauņu dzejnieku jūtīgais vārds. Kokles siltais skanējums, cilvēka balss un vienkāršās, taču dziļās skaņu pasaules veido tiltu starp pagātni un tagadni.

Estere Megi, Arvo Perts un Veljo Tormiss katrs savā veidā ir meklējuši ziemeļniecisko būtību – klusumu, iekšēju mieru, dabas spēku un cilvēka saikni ar savām saknēm.

20.30–21.45 | SEŠU ZEMJU STĀSTS

Ceļojums cauri kultūrtelpām vieno sešu valstu skaņas, valodas un tradīcijas. 6 kori no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm (Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva, Igaunija) un Ukrainas.

22.15–23.00 | Koncertizrādes “DZELZS SAUKŠANA” pasaules pirmatskaņojums

TORMIS | LĪKA | KASTERPALU

8 kori · 150 dziedātāju no Ziemeļvalstīm un Baltijas (Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva, Igaunija) un Ukrainas. Ar mežragu Krēte Jakoba, Irisas Ojas vokāls un šamaņa bungas, sitaminstrumentus spēlēs Mārja Nūta un Heigo Rosins.

Kori: Balsis (Latvija), Lietuvas Valsts Jauniešu koris, Utopia (Somija), Sönerna (Zviedrija), Brevis (Ukraina), Seto lēlo koris Siidisõsara, Kolm Lindu un Helü (Igaunija)

31. jūlija vakarā Leigo Ezera mūzikas kulminācija būs unikāls koncertiestudējums “Dzelzs aicinājums” – buramvārdiem līdzīgs lielās formas darbs, kas radīts īpaši Leigo Ezera mūzikas festivālam.

Iestudējuma sākumpunkts ir Veljo Tormisa “Dzelzs lāsts” (1972), kas balstīts somu tautas eposa “Kalevala” devītajā rūnā un ko papildus bagātinājuši dzejnieki Pauls-Ēriks Rummo un Jāns Kaplinskis.

Kā šajā pasaulē radās dzelzs, no kuras izgatavoti gandrīz visi pasaules ieroči? Saskaņā ar “Kalevalu” kalējs Ilmarinens izkala pirmatnējo dzelzi no nevainīgas purva rūdas un lika dzelzij solīt, ka tā nedarīs ļaunu. Taču dzelzs rūdīšanas laikā uz tās uzkrita  čūskas indes piliens, kas to padarīja ļaunu un lika dzelzij, laužot doto vārdu, iegriezties miesā. Tāda dzelzs devās pasaulē. Un šeit nu mēs esam…

Tomēr Tormisa darbs ir dziļi pacifistisks. Tas brīdina, ka radītā neētiska izmantošana un tajā apslēptais ļaunums galu galā vēršas arī pret pašu radītāju. Tā “Dzelzs lāsta” noslēguma rindas sniedz sākumpunktu, no kura “Dzelzs aicinājums” gūst savu iespēju un kodolu:

Mēs esam no viena purva,

no vienas sēklas dzimuši,

tu no zemes, es no zemes,

no melnas zemes mēs abi,

uz vienas zemes mēs dzīvojam,

vienā zemē mēs satiksimies,

zemes mums pietiks tad abiem.

Tātad, kad “Dzelzs aicinājums” jautā, kā atņemt dzelzij tās postošo spēku, Tormisam ir atbilde: jāatgriežas sākumā: “Mēs esam no viena purva, no melnas zemes mēs abi”.

Bet tam ir vajadzīgs kāds, kam ir pietiekami daudz spēka un kurš zina pareizos vārdus. Un kurš brīdī, kad pasaule svārstās bezdibeņa malā, nevilcinās un aicina:

Zemes un gaisa vārdā,

uguns un ūdens vārdā

es lūdzu,

uzklausiet manu lūgšanu.

Dzimšanas un atdzimšanas spēki,

miera un klusuma spēki,

dziediniet

manu ķermeni un prātu.

Tā Irisas Ojas iemiesotā Zinātājsieva ar Dorisas Karevas vārdiem sāk šamanisko rituālu, no kura izaug daudzvalodu uzruna zemei, ūdenim, ugunij un gaisam – visumam. Šajā aicinājumā ir spēks, kuram jāpakļaujas arī dzelzij. Tā atgriežas Ilmarinena kalvē un metas uz ēzes… Uguns deg, šķīsta, visums pārkārtojas, lai purva rūda atkal rastu mieru, kad mēs no jauna “vienā zemē satiksimies”.

Papildus “Dzelzs lāsta” vārdiem “Aicinājumā” izmantoti arī Dorisas Karevas, Hasso Krulla, Uku Masinga un Jāna Kaplinska teksti, kas Mariannas Līkas skaņdarbā savijas ar Veljo Tormisa garu, tautasdziesmu spēku un daudzu tautu tradīcijām.